Bikes, Beards& Beers

 Tā, b*e! Domājāt, kad esmu kājas atstiepis? Hu*u. New year, new me bullšits nestrādā kā gribētos, laika visam nepietiek, jo darāmo lietu saraksts māk tikai stiepties garumā.. a huļi, tad nav rakstu? Jē, jē nu nav jau viss tik interesants, lai to iepļūtītu interneta dzīlēs. BET, ar lielu atkāpi un lielu dziļu elpu varu pateikt, kad šodien ir tā tava laimīgā diena (atkal tevi sūtīs dirst :))) ), jo kopš pēdējā ieraksta manas ausis un acis ir bijušas vaļā (ā jā iedvesmu ar sasmēlu, nē alus šoreiz nav pie vainas- esmu skaidrā!), lai šo to nodotu jūsu iztirzāšanai. Neilgu laiku atpakaļ, vārdos nesaucot, sejas grāmatas dzīlēs lasīju interesantu rakstu par negodīgajām praksēm pārdodot velo otreizējā tirgū (čista zvēru, kad viens saimnieks, orģināls nobraukums, nav sists un lāpīts, braukusi mūķene). Notikumu gaita ar šo rakstu visai interesanta, lai neteiktu vairāk. Kā tas beidzās? Laikam jau labi, pie kopsaucēja nonāca (jipī-kai-jej *necenzēts*). Diskusija zem ieraksta arī izvērt

1. paragrāfs: Ievads, jeb maiga iepēršana. Kad jau likās, ka rudens depresija ir aiz muguras, hujakš, āfterītī negaidīti ieradās vakara galvenā zvaigzne- morālā fūga. Protams ar visām izrietošajām sekām, bļ*.  Nē nu labi, kaut kad tam bija jābeidzās un savu lielo uzvaru atzīmēšu, kamēr ir iedvesmas pieplūdums. Ar ko tad šoreiz gribu pieķēzīt interneta dzīles? Visi, kuri mani pazīst vai nonākuši kontaktā ar mani noteikti ieķers flashback'us, jo atminēsies manu nebeidzamo fanātisko vāvuļošanu par un ap velo.. Jap, noteikti jūs "pārsteidzu"- mēs papļāpāsim par velo. Konkrētāk par to, ka, jopcik, cik tas ir nebeidzams aplis un melnais caurums (tava mamma vēljoprojām tur gan neielien) tavā makā, laikā u.t.t, jeb mani velo manā dzīvē. 2. paragrāfs: Tukša diršana, jo jums ir jāzin mans dzīves stāsts.      Kā jau katram no mums, lai atslogotu prātu no ikdienas jebļas un problēmām, vajag un ir pa kādam hobijam, laikagrābslim (nē alkoholisms un litrbols neskaitās, sīni), kas noteik

Reiz bērnībā.. diršana- kaut kad šogad kaut kur dzirdēju un aizķērās frāze "tev sanāk rakstīt un man ir interesanti to lasīt". Katru dienu to neatminējos, bet reizi pa reizei aizdomājos- hu*i kādam to teikt, ja pārsvarā manas pārdomas, posti un teksti soc. tīklos ir pilni melna humora, sarkasma, ironijas un bieži vien lamu.. Ā, pagaidi.. tur tā sāls laikam.  Tad nu domāts darīts, un kaut kāds kataklizmiskais dzīves periods ir sasniegts, lai savus savārstijumus apkopotu vienu vietu, jo man pašam tas liekas sasodīti uzjautrinoši- lasīt savas pāŗdomas, cause fuck you and man, i'm funny sometimes. Also, kad iespējams sēžot pārbāztā sabiedriskajā transportā būsi nonācis līdz šim, tad neuzdod jautājumu kapēc man patīk izteikties kā es to daru, bet gan paprasi sev cik zemu tu esi nonācis savā dzīvē ja reiz tev mani teksti liek pasmīnēt, you sick fuck. Tematiski jau vajadzētu būt skaidrs par ko te tiks rakstīts, ja vien tu neesi akls un pamanīji tur to pirmo tekstu pašā lapas aug